Smiltsērkšķi ar medu

Sastāvs - Dažādu ziedu medus, Kaltēti Smiltsērkšķi

Viena 300gr iepakojuma pagatavošanai tiek izmantotas 1500 gr svaigu Smiltsērkšķu.

Neto svars 300 gr

Smiltsērkšķi  tiek kaltēti nepārsniedzot 40*C tādejādi saglabājot visus vitamīnus, un minerālvielas kuras atrodas ogās.

Ieteicams lietot pa 1 tējkarotei (10gr) 1 - 3 x dienā

Profilaktiskā deva - 1 tējkarote (10 gr) dienā

Smiltsērkšķi satur vairāk nekā desmit taukos un ūdenī šķīstošos vitamīnus. Bez tam, pateicoties smiltsērkšķu sastāvam, šie vitamīni ļoti labi saglabājas un organismam tos viegli uzņemt. Smiltsērkšķos ir minerālvielas dzelzs, mangāns, varš. Atšķirībā no citām sulām, smiltsērkšķu sula satur arī B grupas, PP un K vitamīnus, kā arī vairāk nekā 15 dažādu mikroelementu. Smiltsērkšķu eļļa satur 2-3 reizes vairāk E vitamīna nekā mandeļu rieksti. E vitamīns ir spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis, tāpēc dzerot sulu kā vitamīnu avotu daudzi novēro senu, aizmirstu un pilnīgi neizārstētu iekaisumu izveseļošanos. Pateicoties F vitamīnam, smiltsērkšķu sula kopā ar savu eļļu labi novērš nogurumu pēc ilgstoša darba ar datoru, kā arī veicina domāšanas un reakcijas ātrumu. Smiltsērkšķi satur arī K1 vitamīnu (tā šeit ir vairāk nekā pīlādžos), līdz ar to sekmējot normālu asins recēšanu, kas īpaši svarīga pie operācijām, iekšķīgiem asiņojumiem, čūlām, hemoroidiem. Smiltsēršķos tāpat atrodami arī daudzi dažādi karotenoīdi, kas veicina ievainojumu dzīšanu (par to liecina kaut vai smiltsērkšķiem raksturīgais oranžais tonis). Karotenoīdu ir tik daudz un to krāsas noturība tik laba, ka tos atdala un izmanto pārtikas krāsvielu izgatavošanai. Protams, smiltsērkšķi satur arī daudz C vitamīna, taču tā daudzums var svārstīties atkarībā no šķirnes, uzglabāšanas apstākļiem un citiem faktoriem.

Bioloģiski aktīvās vielas 
Smiltsērkšķa skābju sastāvu galvenokārt veido ābolskābe un vīnskābe, mazliet konstatējama arī citronskābe. Tieši organisko skābju pārpilnība (2,1–3,1%) nodrošina augļu bioloģisko aizsardzību pret apēšanu, taču vienlaikus rada problēmas, novācot ražu ar rokām. Novērots, ka šīs skābes pazemina antibiotiku, rentgena un dažādu stresa faktoru radītās sekas.

Smiltsērkšķu ogās atrodams arī serotīns, kas citos augos sastopams reti (izņemot tomātus, ērkšķogas, bārbeles). Tas noņem uzbudinājumu, veicinot normālu nervu impulsu pārvadi, kā arī palīdz pret audzējiem.

Smiltsērkšķu eļļā ir līdz 2,6% sterīnu, kas aizkavē holesterīna uzsūkšanos, pasargā no aknu distrofijas un palīdz cīņā ar aterosklerozi. Savukār smiltērkšķī esošie pektīni spēj piesaistīt un izvadīt no organisma smagos metālus un, kaitīgās vielas, tai skaitā arī alkoholu.